7.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/132

191. pants

(bijušais EKL 174. pants)

1.   Savienības politika attiecībā uz vidi palīdz sasniegt šādus mērķus:

—

saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;

—

aizsargāt cilvēku veselību;

—

apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus;

—

sekmējot starptautiska mēroga pasākumus, risinot reģionālas un pasaules vides problēmas un jo īpaši cīnoties pret klimata pārmaiņām.

2.   Savienības politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Savienības reģionu stāvokļa atšķirības. Tā pamatojas uz piesardzības un preventīvās darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs.

Šajā sakarā saskaņošanas pasākumi, kas atbilst vides aizsardzības prasībām, vajadzības gadījumā paredz drošības klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm ar ekonomiku nesaistītu vides aizsardzības apsvērumu dēļ veikt provizoriskus pasākumus, uz kuriem attiecas Savienības pārbaudes procedūras.

3.   Izstrādājot politiku attiecībā uz vidi, Savienība ņem vērā:

—

pieejamos zinātnes un tehnikas datus;

—

vides apstākļus dažādos Savienības reģionos;

—

iespējamos ieguvumus un izmaksas darbības vai bezdarbības gadījumā;

—

vienotu Savienības ekonomisku un sociālu attīstību, kā arī tās reģionu līdzsvarotu attīstību.

4.   Savienība un dalībvalstis atbilstīgi savai kompetencei sadarbojas ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām. Savienības sadarbības pasākumi var būt nolīguma priekšmets Savienības un attiecīgo trešo personu nolīgumos.

Šā punkta iepriekšējā daļa neskar dalībvalstu kompetenci piedalīties sarunās starptautiskās organizācijās un slēgt starptautiskus nolīgumus.