2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 326/1

(1)

Nolīgums par Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas izveidi (“GFCM nolīgums”) paredz atbilstošu satvaru daudzpusējai sadarbībai, lai veicinātu dzīvo jūras resursu attīstību, saglabāšanu, racionālu pārvaldību un optimālu izmantošanu Vidusjūrā un Melnajā jūrā tādā līmenī, ko uzskata par ilgtspējīgu un kam ir zems izsīkšanas risks.

(2)

Savienība, kā arī Bulgārija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Malta, Rumānija un Slovēnija ir GFCM nolīguma līgumslēdzējas puses.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1343/2011 (3) nosaka atsevišķus noteikumus attiecībā uz zveju GFCM nolīguma apgabalā. Tā ir piemērots leģislatīvais akts to GFCM ieteikumu īstenošanai, kuru saturs vēl nav iekļauts Savienības tiesību aktos. Regulu (ES) Nr. 1343/2011 var grozīt, lai iekļautu attiecīgajos GFCM ieteikumos iekļautos pasākumus.

(4)

Savās 2011. un 2012. gada sesijās GFCM atbilstoši tās kompetencei pieņēma pasākumus sarkano koraļļu ilgtspējīgai izmantošanai, kas jāīsteno Savienības tiesību aktos. Viens no minētajiem pasākumiem attiecas uz tālvadāmu zemūdens aparātu (ROV) lietošanu. GFCM nolēma, ka turpmāk valstu jurisdikcijā esošajās zonās ROV, ko jau ir atļauts lietot sarkano koraļļu apsekošanas un izpētes darbībās, var lietot vienīgi, ievērojot konkrētus nosacījumus un ierobežotā laikposmā, ja vien zinātniskie ieteikumi neliecina par pretējo. Tādēļ šādai ROV lietošanai Savienības ūdeņos nevajadzētu būt atļautai pēc 2015. gada 31. decembra, ja vien to nepamato ar zinātnisku ieteikumu. Saskaņā ar Ieteikumu GFCM/35/2011/2 ROV būtu jāļauj lietot arī dalībvalstīm, kas vēl nav atļāvušas šos aparātus lietot izpētei un, iespējams, vēlas to darīt – ar noteikumu, ka saistībā ar pārvaldības plāniem iegūtie zinātniskie rezultāti neliecina par negatīvu ietekmi uz sarkano koraļļu ilgtspējīgu izmantošanu.

Turklāt ierobežotā laikposmā, kura ilgums nepārsniedz 2015. gadu, ROV būtu jāatļauj lietot zinātniski eksperimentālām kampaņām gan sarkano koraļļu apsekošanai, gan vākšanai. Saskaņā ar citu Ieteikumā GFCM/36/2012/1 noteiktu pasākumu sarkano koraļļu nozveju var izkraut tikai ierobežota skaita atbilstoši aprīkotās ostās, un izraudzīto ostu sarakstus iesniedz GFCM Sekretariātam. Jebkādas izmaiņas dalībvalstu izraudzīto ostu sarakstos būtu jāpaziņo Eiropas Komisijai (“Komisija”), kas šo informāciju pārsūta GFCM Sekretariātam.

(5)

Savās 2011. un 2012. gada sesijās GFCM pieņēma Ieteikumus GFCM/35/2011/3, GFCM/35/2011/4, GFCM/35/2011/5 un GFCM/36/2012/2, ar ko paredz pasākumus jūras putnu, jūras bruņurupuču, mūkroņu un vaļveidīgo nejaušas nozvejas samazināšanai zvejas darbībās GFCM nolīguma apgabalā, kuri jāīsteno Savienības tiesību aktos. Nolūkā samazināt vaļveidīgo nejaušu nozveju ar minētajiem pasākumiem, sākot no 2015. gada 1. janvāra, paredz aizliegt izmantot grunts žaunu tīklus, kuru monopavediens vai vijums ir lielāks par 0,5 mm. Minētais aizliegums jau ir iekļauts Padomes Regulā (EK) Nr. 1967/2006 (4), bet tas tomēr attiecas tikai uz Vidusjūru. Tāpēc tas būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1343/2011, lai tas attiektos arī uz Melno jūru.

(6)

Savā 2012. gada sesijā GFCM arī pieņēma Ieteikumu GFCM/36/2012/3, ar ko paredz pasākumus, kuru mērķis ir atbilstoši savai kompetencei nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību no zvejas darbībām haizivīm un rajām un jo īpaši tām haizivju un raju sugām, kas ir norādītas kā apdraudētas II pielikumā Protokolam par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā (5).

(7)

Saskaņā ar Ieteikumā GFCM/36/2012/3 iekļauto pasākumu, kura mērķis ir aizsargāt piekrastes haizivis, zvejas darbības ar traļiem ir jāaizliedz trīs jūras jūdžu attālumā no krasta – ar noteikumu, ka nav sasniegta 50 metru izobāta, vai 50 metru izobātas robežās, ja 50 metru dziļums ir sasniegts mazākā attālumā no krasta. Ievērojot konkrētus nosacījumus, var piešķirt īpašas atkāpes, kas attiecas uz ierobežotu teritoriju. Minētais aizliegums un iespēja piešķirt atkāpes jau ir iekļauts Regulā (EK) Nr. 1967/2006, bet tas tomēr attiecas tikai uz Vidusjūru. Tāpēc tie būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1343/2011, lai tie attiektos arī uz Melno jūru.

(8)

Lai nodrošinātu pasākumu pilnīgu īstenošanu Savienības tiesību aktos, Regulā (ES) Nr. 1343/2011 ir jāiekļauj daži citi Ieteikumā GFCM/36/2012/3 norādītie pasākumi, kuru mērķis ir pareizi identificēt haizivis, bet kuri nav iekļauti Padomes Regulā (EK) Nr. 1185/2003 (6) vai citos Savienības tiesību aktos.

(9)

Savās 2013. un 2014. gada sesijās GFCM pieņēma Ieteikumus GFCM/37/2013/1 un GFCM/38/2014/1, ar kuriem nosaka pasākumus attiecībā uz zveju, ar ko ekspluatē mazo pelaģisko sugu krājumus Adrijas jūrā; šos pasākumus ir jāievieš Savienības tiesību aktos. Minētie pasākumi attiecas uz zvejas kapacitātes pārvaldību mazo pelaģisko sugu krājumiem GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, pamatojoties uz atsauces zvejas kapacitāti, kas ir noteikta, izmantojot zvejas kuģu sarakstu, kurš saskaņā ar Ieteikuma GFCM/37/2013/1 22. punktu GFCM Sekretariātam bija jāiesniedz līdz 2013. gada 30. novembrim. Šajā sarakstā ir norādīti visi zvejas kuģi, kuri ir aprīkoti ar traļiem, riņķvadiem vai cita veida lampara tipa vadiem un kuriem attiecīgās dalībvalstis ir atļāvušas zvejot mazo pelaģisko sugu krājumus, un kuri ir reģistrēti ostās, kas atrodas 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, vai kuri zvejo 17. vai 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, vai abos ģeogrāfiskajos apakšapgabalos, lai gan 2013. gada 31. oktobrī tie bija reģistrēti ostās, kas atrodas citā ģeogrāfiskajā apakšapgabalā.

Jebkuras izmaiņas, kas var ietekmēt minēto sarakstu, būtu jāpaziņo Komisijai, tiklīdz tādas ir radušās, lai par tām varētu informēt GFCM Sekretariātu.

(10)

GFCM pasākums, kas noteikts Ieteikumos GFCM/37/2013/1 un GFCM/38/2014/1, ietver arī aizliegumu paturēt nozveju uz kuģa vai izkraut to, un tas būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (7) 15. panta 2. punktu. Pienācīgas īstenošanas nolūkos būtu jāizstrādā valsts programmas kontrolei, novērošanai un uzraudzībai, par kurām Komisijai būtu reizi gadā jāinformē GFCM.

(11)

Lai uzlabotu datu vākšanu nolūkā zinātniski novērot konkrētas jūras sugas, kas ir nejauši nozvejotas zvejas rīkos, zvejas kuģu kapteiņiem vajadzētu būt pienākumam reģistrēt attiecīgo jūras sugu nejaušu nozveju. Valsts ziņojumos, kas adresēti GFCM Zinātniskajai konsultatīvajai komitejai, būtu jāiekļauj informācija, kura no zvejas kuģiem saņemta par konkrētu jūras sugu nejaušu nozveju un kuru papildina ar informāciju, ko par minētajiem gadījumiem saņem no pieejamiem avotiem.

(12)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas konkrētu noteikumu īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz datu par sarkano koraļļu vākšanu noformējumu un nosūtīšanu un informāciju saistībā ar jūras putnu, jūras bruņurupuču, mūkroņu, vaļveidīgo, haizivju un raju nejaušu nozveju, izmaiņām to ostu sarakstos, kas ir izraudzītas sarkano koraļļu nozvejas izkraušanai, noteiktu zvejas kuģu ietekmi uz vaļveidīgo populācijām un izmaiņām, kuras ir veiktas tajās kartēs un ģeogrāfisko atrašanās vietu sarakstos, kuros ir norādīta mūkroņu alu atrašanās vieta. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (8).

(13)

Lai nodrošinātu, ka Savienība turpina pildīt saistības saskaņā ar GFCM nolīgumu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz atļaujām atkāpties no aizlieguma vākt sarkanos koraļļus dziļumā, kas ir mazāks par 50 metriem, un neievērot sarkano koraļļu audžu minimālo pamatnes diametru. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(14)

Lai nodrošinātu, ka jebkuras atkāpes, kas Komisijai jāpieņem ar deleģēto aktu, ievērojot Līguma 290. pantu, un attiecībā uz sarkano koraļļu vākšanas pārvaldību, ir labi izstrādātas, lai ievērotu reģionālās īpatnības, dalībvalstīm, kurām ir tiešas pārvaldības intereses saistībā ar sarkanajiem koraļļiem, vajadzētu būt iespējai iesniegt kopīgus ieteikumus šādu deleģēto aktu pieņemšanas nolūkos. Būtu jānosaka kopīgo ieteikumu iesniegšanas termiņš. Pārejas laikā, kura beigās tiek iesniegti kopīgie ieteikumi attiecībā uz deleģēto aktu, būtu jāatļauj dalībvalstīm saistībā ar sarkano koraļļu valsts pārvaldības plāniem izstrādāt vai saglabāt atkāpes kā pārejas pasākumu. Ja Komisija uzskata, ka pasākums ar atkāpēm, ko dalībvalstis piešķir vai groza pēc … (9), neatbilst Ieteikuma GFCM/35/2011/2 un GFCM/36/2012/1 nosacījumiem, tai vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai minētais pasākums tiktu grozīts.

(15)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 1343/2011 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

iekļauj šādu pantu:

“15.a pants

Traļu un žaunu tīklu izmantošana Melnajā jūrā

1.   Traļu izmantošana ir aizliegta:

2.   Dalībvalstis izņēmuma kārtā saviem zvejas kuģiem var atļaut zvejot 1. punktā minētajā zonā, piešķirot atkāpes saskaņā ar Ieteikumu GFCM/36/2012/3 – ar noteikumu, ka tās par jebkuru šādu atkāpi pienācīgi informē Komisiju.

3.   Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar 2. punktu piešķirtā atkāpe neatbilst minētajā punktā izklāstītajam nosacījumam, tā, sniedzot atbilstīgus pamatojumus, pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts grozītu minēto atkāpi.

4.   Komisija informē GFCM izpildsekretāru par jebkurām atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar 2. punktu.

5.   No 2015. gada 1. janvāra grunts žaunu tīklu monopavediena vai vijuma diametrs nepārsniedz 0,5 mm.”;

2)

II sadaļā iekļauj šādas nodaļas:

“IV NODAĻA

Sarkano koraļļu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana

16.a pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. panta 2. punktu un 8. panta 1. punkta e) un g) apakšpunktu vai jebkādu citu stingrāku no Padomes Direktīvas 92/43/EEK (10) izrietošu pasākumu.

16.b pants

Minimālais vākšanas dziļums

1.   Sarkano koraļļu vākšana ir aizliegta dziļumā, kas ir mazāks par 50 metriem, kamēr GFCM nenorādi citādi.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 27. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (11) 18. panta 1.–6. punktu, lai piešķirtu atkāpes no 1. punkta.

3.   Kopīgajiem ieteikumiem saistībā ar šā panta 2. punktā minēto atkāpi, kuri jāiesniedz, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu, pievieno:

Jebkurus pirmajā daļā minētos dalībvalstu kopīgos ieteikumus iesniedz līdz … (12).

4.   Šā panta 2. punktā minētās atkāpes piešķir, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

5.   Neatkarīgi no 2.–4. punkta un kā pārejas pasākumu dalībvalstis var pieņemt pasākumus Ieteikuma GFCM/35/2011/2 īstenošanai – ar noteikumu, ka:

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka jebkuras atkāpes beidz piemērot ne vēlāk kā dienā, kad sāk piemērot attiecīgos deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu.

6.   Ja Komisija, pamatojoties uz paziņojumiem, ko attiecīgās dalībvalstis sniedz saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka valsts pasākums, kurš pieņemts pēc … (14), nepilda 4. punktā izklāstītos nosacījumus, tā, sniedzot atbilstīgus pamatojumus, pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts grozītu minēto pasākumu.

7.   Komisija informē GFCM izpildsekretāru par pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 2. un 5. punktu.

16.c pants

Audžu pamatnes minimālais diametrs

1.   Sarkanos koraļļus no sarkano koraļļu audzēm, kuru stumbra pamatnes diametrs ir mazāks par 7 mm, mērot viena centimetra attālumā no audzes pamatnes, nedrīkst vākt, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, nodot, glabāt, pārdot, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai kā izejvielu.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 27. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu, lai, atkāpjoties no 1. punkta, atļautu maksimālo pielaidi, kas ir 10 % no mazizmēra (< 7 mm) sarkano koraļļu audžu dzīvsvara.

3.   Kopīgajiem ieteikumiem saistībā ar šā panta 2. punktā minēto atkāpi, kuri jāiesniedz, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu, pievieno minētās atkāpes zinātnisko vai tehnisko pamatojumu.

Jebkurus pirmajā daļā minēto dalībvalstu kopīgos ieteikumus iesniedz līdz … (12).

4.   Šā panta 2. punktā minētās atkāpes piešķir, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

5.   Neatkarīgi no 2.–4. punkta un kā pārejas pasākumu dalībvalstis var pieņemt pasākumus Ieteikuma GFCM/36/2012/1 īstenošanai – ar noteikumu, ka:

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka jebkuras atkāpes beidz piemērot ne vēlāk kā dienā, kad sāk piemērot attiecīgos deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu.

6.   Ja Komisija, pamatojoties uz paziņojumiem, ko attiecīgās dalībvalstis sniedz saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka valsts pasākums, kurš pieņemts pēc … (15), nepilda 4. punktā izklāstītos nosacījumus, tā, sniedzot atbilstīgus pamatojumus, pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts grozītu minēto pasākumu.

7.   Komisija informē GFCM izpildsekretāru par pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 2. un 5. punktu.

16.d pants

Rīki un ierīces

1.   Sarkano koraļļu vākšanai vienīgais atļautais rīks ir āmurs, ko, ienirstot ar akvalangu, izmanto zvejnieki, kuriem kompetentā valsts iestāde ir izsniegusi atļauju vai kurus tā atzinusi.

2.   Sarkano koraļļu izmantošanā ir aizliegts lietot tālvadāmus zemūdens aparātus (ROV).

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, ROV, ko dalībvalsts pirms 2011. gada 30. septembra ir atļāvusi lietot apsekošanas un izpētes nolūkā, arī turpmāk ir atļauts lietot minētās dalībvalsts jurisdikcijā esošajās zonās – ar noteikumu, ka attiecīgie ROV nevar tikt aprīkoti ar manipulatora roku vai jebkādu citu ierīci, ar kuru var griezt vai vākt sarkanos koraļļus.

Šādu atļauju termiņš beidzas vai arī tās atsauc līdz 2015. gada 31. decembrim, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav ieguvusi zinātnisku pētījumu rezultātus, kas liecina, ka ROV lietošana pēc 2015. gada uz sarkano koraļļu ilgtspējīgu izmantošanu neradītu negatīvu ietekmi.

4.   Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalsts var atļaut lietot ROV bez manipulatora rokas apsekošanas un izpētes nolūkā minētās dalībvalsts jurisdikcijā esošajās zonās – ar noteikumu, ka tā ir ieguvusi zinātnisku pētījumu rezultātus saistībā ar valsts pārvaldības satvaru, kas liecina par to, ka uz sarkano koraļļu ilgtspējīgu izmantošanu netiek radīta negatīva ietekme.

Šādu atļauju termiņš beidzas vai arī tās atsauc līdz 2015. gada 31. decembrim, ja vien pirmajā daļā minētos zinātnisko pētījumu rezultātus nav apstiprinājusi GFCM.

5.   Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalsts uz ierobežotu laikposmu, proti, ne ilgāk par 2015. gada 31. decembri, var atļaut lietot ROV zinātniski eksperimentālu kampaņu nolūkos saistībā ar sarkano koraļļu apsekošanu un vākšanu – ar noteikumu, ka kampaņas tiek veiktas valsts pētnieciskās iestādes uzraudzībā vai sadarbībā ar kompetentām valsts vai starptautiskām zinātniskām struktūrām, kā arī jebkurām citām attiecīgām ieinteresētām personām.

V NODAĻA

Zvejas darbību ietekmes uz noteiktām jūras sugām samazināšana

16.e pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro, neskarot jebkādu citu stingrāku no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 92/43/EEK vai Direktīvas 2009/147/EK (16) izrietošu pasākumu un Padomes Regulu (EK) Nr. 1185/2003 (17).

16.f pants

Jūras putnu nejauša nozveja zvejas rīkos

1.   Zvejas kuģu kapteiņi nekavējoties atbrīvo jūras putnus, kas nejauši nozvejoti zvejas rīkos.

2.   Zvejas kuģi neizved krastā jūras putnus, izņemot, ja tas notiek saskaņā ar jūras putnu aizsardzības valsts plāniem vai lai nodrošinātu palīdzību atsevišķu ievainotu jūras putnu atkopšanās procesā, un ar noteikumu, ka kompetentās valsts iestādes pirms attiecīgā zvejas kuģa atgriešanās ostā ir pienācīgi un oficiāli informētas par nodomu šādus jūras putnus izvest krastā.

16.g pants

Jūras bruņurupuču nejauša nozveja zvejas rīkos

1.   Cik tas ir iespējams, piesardzīgi apietas ar jūras bruņurupučiem, kuri ir nejauši nozvejoti zvejas rīkos, un atbrīvo tos neievainotus un dzīvus.

2.   Zvejas kuģu kapteiņi neizved krastā jūras bruņurupučus, izņemot īpašas glābšanas vai valsts saglabāšanas programmas mērķiem vai ja tas ir citu iemeslu dēļ nepieciešams glābšanas nolūkā un lai nodrošinātu palīdzību atsevišķu ievainotu un apdullinātu jūras bruņurupuču atkopšanās procesā, un ar noteikumu, ka par to pirms attiecīgā zvejas kuģa atgriešanās ostā ir pienācīgi un oficiāli informētas attiecīgas kompetentās valsts iestādes.

3.   Ciktāl tas ir praktiski iespējams, zvejas kuģi, kuri izmanto riņķvadus mazo pelaģisko sugu zvejai vai lampara tipa vadus pelaģisko sugu zvejai, izvairās ar tiem apņemt jūras bruņurupučus.

4.   Uz zvejas kuģiem, kuri izmanto āķu jedas un grunts žaunu tīklus, ir jābūt drošas pārvietošanas, atpīšanas un atbrīvošanas aprīkojumam, kas paredzēts, lai nodrošinātu jūras bruņurupuču pārvietošanu un atbrīvošanu veidā, kas maksimāli palielina to izdzīvošanas izredzes.

16.h pants

Mūkroņu (Monachus monachus) nejauša nozveja

1.   Zvejas kuģu kapteiņi neuzņem uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī vai neizkrauj mūkroņus, izņemot, ja tas ir nepieciešams, lai glābtu atsevišķus ievainotus dzīvniekus un lai nodrošinātu to atkopšanos, ar noteikumu, ka par to pirms attiecīgā zvejas kuģa atgriešanās ostā ir pienācīgi un oficiāli informētas attiecīgas kompetentās valsts iestādes.

2.   Mūkroņus, kuri ir nejauši nozvejoti zvejas rīkos, atbrīvo neievainotus un dzīvus. Mirušo īpatņu liemeņus izkrauj, un tos izņem zinātniskās izpētes vajadzībām, vai iznīcina kompetentās valsts iestādes.

16.i pants

Vaļveidīgo nejauša nozveja

Zvejas kuģi nekavējoties atlaiž atpakaļ jūrā neievainotus un dzīvus, ciktāl tas ir praktiski iespējams, vaļveidīgos, kuri ir nejauši nozvejoti zvejas rīkos, un izved līdzās zvejas kuģim.

16.j pants

Aizsargājamo sugu haizivis un rajas

1.   To sugu haizivis un rajas, kas ir iekļautas II pielikumā Protokolam par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā (18) (“Barselonas konvencijas Protokols”), nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, nenodod, neglabā, nepārdod, neizstāda vai nepiedāvā pārdošanai.

2.   Cik tas ir iespējams, zvejas kuģi, kas ir nejauši nozvejojuši to sugu haizivis un rajas, kuras ir norādītas Barselonas konvencijas Protokola II pielikumā, nekavējoties tās atbrīvo neievainotas un dzīvas.

16.k pants

Haizivju identifikācija

Ir aizliegta haizivju galvas atdalīšana un ādas novilkšana uz kuģa un pirms izkraušanas. Haizivis bez galvas un bez ādas nedrīkst piedāvāt pārdošanai pirmreizējās pārdošanas tirgos pēc izkraušanas.

VI NODAĻA

Pasākumi attiecībā uz mazo pelaģisko sugu krājumu zveju Adrijas jūrā

16.l pants

Zvejas kapacitātes pārvaldība

1.   Šā panta mērķiem atsauces zvejas kapacitāti mazo pelaģisko sugu krājumiem nosaka, pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu zvejas kuģu sarakstiem, kas ir iesniegti GFCM Sekretariātam saskaņā ar Ieteikuma GFCM/37/2013/1 22. punktu. Minētajos sarakstos ir norādīti visi zvejas kuģi, kuri ir aprīkoti ar traļiem, riņķvadiem vai cita veida lampara tipa vadiem un kuriem ir atļauja zvejot no mazo pelaģisko sugu krājumiem, un kuri ir reģistrēti ostās, kas atrodas 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kā minēts šīs regulas I pielikumā, vai kuri zvejo 17. vai 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, vai abos ģeogrāfiskajos apakšapgabalos, lai gan 2013. gada 31. oktobrī tie bija reģistrēti ostās, kas atrodas citos ģeogrāfiskajos apakšapgabalos.

2.   Ar traļiem un riņķvadiem aprīkotus zvejas kuģus neatkarīgi no attiecīgā kuģa kopgaruma klasificē kā tādus, kuri ir aktīvi iesaistīti mazo pelaģisko sugu krājumu zvejā, ja sardīņu un anšovu dzīvsvars veido vismaz 50 % nozvejas.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ar traļiem vai riņķvadiem aprīkotiem zvejas kuģiem, kas aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu krājumus 17. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kopējā flotes kapacitāte gan bruto tilpības (GT) vai reģistrētās bruto tilpības (GRT), gan dzinēja jaudas (kW) izteiksmē atbilstoši valstu un ES flotes reģistru datiem nekad nepārsniedz 1. punktā minēto atsauces zvejas kapacitāti mazo pelaģisko sugu krājumiem.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka zvejas kuģi, kas ir aprīkoti ar traļiem un riņķvadiem mazo pelaģisko sugu krājumu zvejai, kā minēts 2. punktā, strādā ne vairāk kā 20 zvejas dienas mēnesī un ne vairāk kā 180 zvejas dienas gadā.

5.   Nevienam zvejas kuģim, kas nav iekļauts to šā panta 1. punktā minēto zvejas kuģu sarakstā, kuriem ir piešķirta atļauja, nedrīkst piešķirt atļauju zvejot vai, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, paturēt uz kuģa vai izkraut nozveju, kurā vairāk nekā 20 % ir anšovi vai sardīnes vai anšovi un sardīnes kopā, ja zvejas kuģis veic zvejas reisu 17. vai 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā vai abos ģeogrāfiskajos apakšapgabalos.

6.   Dalībvalstis paziņo Komisijai 1. punktā minēto zvejas kuģu, kuriem ir piešķirta atļauja, saraksta papildinājumus, svītrojumus vai izmaiņas, tiklīdz šādi papildinājumi, svītrojumi vai izmaiņas ir radušās. Minētās izmaiņas neskar 1. punktā minēto atsauces zvejas kapacitāti. Komisija nosūta šo informāciju GFCM izpildsekretāram.

(10)  Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.)."

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.)."

(13)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.)."

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.)."

(17)  Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem (OV L 167, 4.7.2003., 1. lpp.)."

(18)  OV L 322, 14.12.1999., 3. lpp.”;"

3)

III sadaļā iekļauj šādu nodaļu:

“Ia NODAĻA

Uzskaitvedības pienākumi

17.a pants

Sarkano koraļļu vākšana

Zvejas kuģu kapteiņiem, kuriem ir atļauja vākt sarkanos koraļļus, uz kuģa ir jābūt žurnālam, kurā katru dienu reģistrē sarkano koraļļu nozveju un zvejas darbības katrā konkrētā apgabalā un dziļumā, tostarp norāda zvejas dienu un ieniršanas reižu skaitu. Minēto informāciju paziņo kompetentajām valsts iestādēm termiņā, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 6. punktā.

17.b pants

Konkrētu jūras sugu nejauša nozveja

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15. panta 5. punktu, zvejas kuģu kapteiņi minētās regulas 14. pantā paredzētajā zvejas žurnālā reģistrē šādu informāciju:

2.   Valstu ziņojumos, kas paredzēti ZPK izpētei, papildus žurnālā reģistrētajai informācijai vajadzētu būt arī:

3.   Dalībvalstis līdz 2015. gada 31. decembrim izstrādā 1. punktā minētos noteikumus par to, kā to zvejas kuģu kapteiņi, uz kuriem neattiecas zvejas žurnāla kārtošanas prasība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu, reģistrē nejaušo nozveju.”;

4)

iekļauj šādus pantus:

“23.a pants

Attiecīgo datu paziņošana Komisijai

1.   Līdz katra gada 15. decembrim attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai:

2.   Komisija līdz katra gada 31. decembrim nosūta 1. punktā minēto informāciju GFCM izpildsekretāram.

3.   Dalībvalstis paziņo Komisijai visas izmaiņas to ostu sarakstā, kuras ir izraudzītas sarkano koraļļu nozvejas izkraušanai saskaņā ar Ieteikuma GFCM/36/2012/1 5. punktu.

4.   Dalībvalstis izveido atbilstošas novērošanas sistēmas, lai vāktu uzticamu informāciju par zvejas kuģu, kuri ar grunts žaunu tīkliem zvejo dzelkņu haizivis, ietekmi uz vaļveidīgo populācijām Melnajā jūrā, un iesniedz minēto informāciju Komisijai.

5.   Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām, kas veiktas kartēs un ģeogrāfisko atrašanās vietu sarakstos, kuros norādīta mūkroņu alu atrašanās vieta, kā minēts Ieteikuma GFCM/35/2011/5 6. punktā.

6.   Komisija 3., 4. un 5. punktā minēto informāciju nekavējoties nosūta GFCM izpildsekretāram.

7.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz noformējumu un veidu, kādā jānosūta 1., 3., 4. un 5. punktā minētā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

23.b pants

Mazo pelaģisko sugu krājumu zvejas kontrole, novērošana un uzraudzība Adrijas jūrā

1.   Katru gadu līdz 1. oktobrim dalībvalstis paziņo Komisijai to plānus un programmas, kas ir paredzētas, lai nodrošinātu atbilstību 16.l pantam, veicot atbilstošu novērošanu un ziņošanu, jo īpaši par mēneša nozvejām un izmantoto zvejas piepūli.

2.   Komisija ne vēlāk kā līdz katra gada 30. oktobrim nosūta 1. punktā minēto informāciju GFCM izpildsekretāram.”;

5)

regulas 27. pantu groza šādi:

2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 326/12

1.

Komisija 2014. gada 11. jūlijā iesniedza minēto priekšlikumu.

2.

Iekšējās un ārējās zivsaimniecības politikas jautājumu darba grupa priekšlikumu apsprieda laikposmā no 2014. gada 18. jūlija līdz 2015. gada 8. janvārim, ņemot vērā arī dalībvalstu rakstiskos komentārus (1).

3.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinumu pieņēma 2014. gada 15. oktobrī (2).

4.

Eiropas Parlaments 2015. gada 13. janvārī pieņēma nostāju pirmajā lasījumā, apstiprinot grozījumus, par kuriem iepriekš bija nobalsojusi Zivsaimniecības komiteja.

5.

Pamatojoties uz pilnvarām, kuras Pastāvīgo pārstāvju komiteja 2015. gada 21. janvārī piešķīra prezidentvalstij, iestādes 2015. gada 2. martā un, pamatojoties uz grozītajām pilnvarām, 26. martā rīkoja trialogus. Tajos panākto kompromisu 2015. gada 8. maijā apstiprināja Pastāvīgo pārstāvju komiteja (3). Pēc tam Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komitejas priekšsēdētājs 2015. gada 11. maijā informēja Padomi, ka Eiropas Parlaments otrajā lasījumā bez grozījumiem apstiprinās Padomes nostāju, ko Padome būs pieņēmusi saskaņā ar politisko vienošanos.

6.

Padome 2015. gada 19. maijā panāca politisku vienošanos par pārskatīto tekstu.

7.

Priekšlikuma mērķis – atjaunināt Regulu (ES) Nr. 1343/2011, Savienības tiesībās iekļaujot pienākumus, kas izriet no saglabāšanas un kontroles pasākumiem, kurus Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) pieņēma laikposmā no 2011. līdz 2014. gadam.

8.

Padome priekšlikumā ir veikusi grozījumus, kuru mērķis –, no vienas puses, īstenot saglabāšanas pasākumus, nodrošinot pēc iespējas lielāku atbilstību starptautiski apstiprinātajiem ieteikumiem. Padome grib nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Vidusjūras zivsaimniecības politikā. No otras puses, grozījumu mērķis ir vienkāršot un modernizēt deleģētu lēmumu pieņemšanas procedūru.

9.

Eiropas Parlaments nobalsoja par 25 grozījumiem, kuros risināti līdzīgi problēmjautājumi. Runājot par deleģētu lēmumu pieņemšanas procedūru, Parlaments apstiprināja pilnvaru deleģēšanu Komisijai, taču attiecībā uz valsts pasākumiem – kas pa to laiku bija veikti, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem ieteikumiem – ieviesa aizsardzības pasākumus. Padome mainīja nostāju, lai nodrošinātu atbilstību vairākiem Parlamenta grozījumiem pēc būtības, un, lai panāktu kompromisu, pārformulēja deleģētu lēmumu pieņemšanas procesuālos noteikumus.

10.

Padome grozīja aizliegumu piekrastes zvejai ar trali Melnajā jūrā, lai ļautu izdarīt konkrētas atkāpes, ko pamato attiecīgajā GFCM ieteikumā uzskaitīti īpaši apstākļi. Komisija pārbauda dalībvalstu izdarītās atkāpes.

11.

Kas attiecas uz mazo pelaģisko sugu aizsardzības pasākumiem Adrijas jūrā, Padome un Parlaments bija vienisprātis par pasākuma piemērošanas jomas tehnisku grozījumu.

12.

Padome kliedēja Parlamenta bažas un uzskaitīja dažādus pārejas noteikumus attiecībā uz tālvadāmu zemūdens aparātu pakāpenisku izskaušanu. Runājot par atkāpju piemērošanu, grozītajā priekšlikumā ir paredzēts ar reģionalizācijas procesa – kopējās zivsaimniecības politikas reformas rezultātā ieviesta jēdziena – starpniecību izstrādāts deleģētais akts. Turklāt Parlamenta bažas par valsts pasākumu aizsardzību tika kliedētas ar pārejas mehānisma izveidi.

13.

Padomes un Parlamenta grozījumi lielākoties sakrita. Šie grozījumi izvairīšanos no aizsargājamām sugām un īpašu apiešanos ar tām nejaušas nozvejas gadījumā papildina ar dažiem praktiskiem elementiem.

14.

Padomes grozījumi nošķir minimālos datus, kas jāreģistrē zvejniekiem, no apkopotiem statistikas datiem, ko dalībvalstis sniegs GFCM.

15.

Izstrādājot nostāju, Padome ir pilnībā ņēmusi vērā Komisijas priekšlikumu un Eiropas Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā.